Ar improvizāciju sācis iepazīties tā ap 2003. gadu Katlakalna improvizācijas teātrī, kopš tā brīža improvizē katru dienu visās dzīves sagādātajās situācijās. Laika gaitā piedalījies dažādos improvizācijas projektos un meistarklasēs, festivālos un turnīros.

Bieži vien nesmaida un tiek uzskatīts par dusmīgu, jo patiesībā viņam rodas prieks, kad citi smejas vai nu ar viņu, vai par viņu.

2012. gada rudenī izbeidzis savu izteikti neatkarīgā improvizatora karjeru, ar domubiedriem dibinot improvizācijas teātri “5 uz perona”, kurā pats darbojas vēl šobaltdien.